9. Pītavimānavatthu

795. ‘‘Pītavatthe pītadhaje, pītālaṅkārabhūsite;

Pītacandanalittaṅge, pītauppalamālinī [pītuppalamadhārinī (syā. ka.), pītuppalamālinī (pī.)].

796. ‘‘Pītapāsādasayane, pītāsane pītabhājane;

Pītachatte pītarathe, pītasse pītabījane.

797. ‘‘Kiṃ kammamakarī bhadde, pubbe mānusake bhave;

Devate pucchitācikkha, kissa kammassidaṃ phala’’nti.

798. ‘‘Kosātakī nāma latatthi bhante, tittikā anabhicchitā;

Tassā cattāri pupphāni, thūpaṃ abhihariṃ ahaṃ.

799. ‘‘Satthu sarīramuddissa, vippasannena cetasā;

Nāssa maggaṃ avekkhissaṃ, na taggamanasā [tadaggamanasā (sī.), tadaṅgamanasā (syā.)] satī.

800. ‘‘Tato maṃ avadhī gāvī, thūpaṃ apattamānasaṃ;

Tañcāhaṃ abhisañceyyaṃ, bhiyyo [bhīyo (sī. aṭṭha.)] nūna ito siyā.

801. ‘‘Tena kammena devinda, maghavā devakuñjaro;

Pahāya mānusaṃ dehaṃ, tava sahabya [sahabyata (sī. syā.)] māgatā’’ti.

802. Idaṃ sutvā tidasādhipati, maghavā devakuñjaro;

Tāvatiṃse pasādento, mātaliṃ etadabravi [etadabrūvīti (sī.)].

803. ‘‘Passa mātali accheraṃ, cittaṃ kammaphalaṃ idaṃ;

Appakampi kataṃ deyyaṃ, puññaṃ hoti mahapphalaṃ.

804. ‘‘Natthi citte pasannamhi, appakā nāma dakkhiṇā;

Tathāgate vā sambuddhe, atha vā tassa sāvake.

805. ‘‘Ehi mātali amhepi, bhiyyo bhiyyo mahemase;

Tathāgatassa dhātuyo, sukho puññāna muccayo.

806. ‘‘Tiṭṭhante nibbute cāpi, same citte samaṃ phalaṃ;

Cetopaṇidhihetu hi, sattā gacchanti suggatiṃ.

807. ‘‘Bahūnaṃ [bahunnaṃ (sī. syā.)] vata atthāya, uppajjanti tathāgatā;

Yattha kāraṃ karitvāna, saggaṃ gacchanti dāyakā’’ti.

Pītavimānaṃ navamaṃ.