202. Keḷisīlajātakaṃ (2-6-2)

103. Haṃsā koñcā mayūrā ca, hatthayo [hatthino (sī.), hatthiyo (syā. pī.)] pasadā migā;

Sabbe sīhassa bhāyanti, natthi kāyasmi tulyatā.

104. Evameva manussesu, daharo cepi paññavā;

So hi tattha mahā hoti, neva bālo sarīravāti.

Keḷisīlajātakaṃ dutiyaṃ.